Ziņas

65. Jānis Zelčāns ''Visi dati dodas uz debesīm''

Attēls
Šī ir mana pirmā iepazīšanās ar latviešu zinātnisko fantastiku, līdz šim vairāk nācies lasīt latviešu fantazy stila darbus, zinātnisko fantastiku atstājot ārzemju autoriem. Lai gan dažus stāstus es gluži šajā kategorijā neieskaitītu, piemēram, stāsts Skelets skapī, tajā attēlotie fantastiskie radījumi ir nevis reāli, bet drīzāk uzskatāmi par mazas meitenes aizsargreakciju pret  sociāli nelabvēlīgu dzīves vidi. Vispār stāstiem un novelēm sociālais fons ir īpaši spēcīgs, varbūt pat spēcīgāks par fantāzijas klātbūtni tajos. Autors, runājot par iespējamo nākotni, patiesībā apskata mūsdienu pasaules problēmas, kā arī pieskaras vispārcilvēciskajiem jautājumiem. Pareizi ir dažus stāstus dēvēt par novelēm, ja atceramies, ka novelei raksturīgas negaidītas beigas. Šajā gadījumā beigas ir ne vien negaidītas, bet pat pienāk pārāk ātri, nereti apraujot sižeta pavedienu pašā interesantākajā vietā. Tā vien šķiet,ka daudzas noveles varētu būt iesākums lielākam un plašākam darbam, piemēram, romānam. Jo

Inguna Bauere Skolas Līze

Attēls
Ingunas Baures vārds pats par sevi, vismaz man, ir kļuvis par īpašu kvalitātes zīmi. Ir skaidrs, ko sagaidīt - detalizētu laikmeta ainu, precīzu attēloto personu psiholoģisko portretējumu, emocionāli aizskustinošu sižetu. Arī šajā darbā tas viss ir.  Vispirms izlasīju I. Baueres  grāmatu ''Ede. Pumpura sieva'', ko nosacīti varētu dēvēt par šī darba turpinājumu. Nosacīti, jo abi darbi lasāmi neatkarīgi viens no otra, kaut arī abos ir dažas vienādas darbojošās personas. Vispirms izlasīju Edes stāstu par viņas un Andreja Pumpura attiecībām un Līzes lomu tajās. Šis ir Līzes Rātminderes stāsts. Bet ne tikai. Patiesībā attiecības ar Pumpuru ir tikai viena niecīga epizode Līzes dzīvē.  Primārā loma šajā darbā ir Līzes attiecībām ar māti, māsām un Matīsu Kaudzīti - Līzes lielo mīlestību. Un Līzes dzimtas sieviešu likteņiem. Ierasti, ka autore savos romānos aplūko darbojošās personas laikmeta un savas dzimtas kontekstā, bet tik plašu notikumu pirms izvērsumu līdz šim citos

62. Dace Priede Kur sarkanas ogas auga

Attēls
Grāmata, kuru sāku lasīt ar dalītām sajūtām. No vienas puses esmu lasījusi citas Daces Priedes grāmatas, kas man ļoti patika, biju grāmatas atklāšanā, kur tika rādīti grāmatas fragmenti, bet tanī pat laikā par šo grāmatu izlasīju diezgan negatīvu recenziju Kontekstā. Tad nu biju saintriģēta un gribējās zināt, kā nu būs. Jāsaka, kā ir. Autorei ir citas daudz labākas grāmatas, bet kopumā tā ir interesanta, viegli lasāma, brīžiem arī emocionāli uzrunājoša lasāmviela gariem ziemas vai covid19 vakariem. Viens no galvenajiem Konteksta recenzijas pārmetumiem bija par autores ne pārāk bagāto valodu. Zināmā mērā tam var piekrist, bet ne jau tādā ziņā, ka netiek lietoti sinonīmi ( kā to pārmet recenzijas autore), bet gan salīdzinoši ar citām D. Priedes grāmatām( vismaz tām, ko esmu lasījusi), kuras ir vairāk poētiskas, smalkas varētu pat teikt dzejiskas, šajā romānā vairāk šķiet izpaužas D. Priedes režisores daba, jo romāns kopumā atgādina kinofilmas scenāriju vai pat lugu. Pamatā viss darbs

61. Anna Katra ''Vietējā stacija''

Attēls
Romāns par pusmūža sievieti, kas visu dzīvi dzīvojusi pašas uzliktajā perfektajā rāmītī, neatzīdamās pat sev, ka patiesībā jūtas vientuļa. Tad viņa pirmo reizi mūžā izdara kaut ko neprātīgu - dodas ciemos pie internetā iepazīta vīrieša un piedzīvojumi var sākties. Ja tikko minētais izklausās pēc vienkāršas lubenes sižeta, tad viss tomēr ir mazliet sarežģītāk. Dažādi pārpratumi, interesanti,bet tanī pat laikā visai ikdienišķi cilvēki un viņu it kā sīkās, bet pašiem tik ļoti svarīgās rūpes tas viss veido stāstu par cilvēka vientulību un nespēju saprasties pat ar pašiem tuvākajiem. Tikai autore šo stāstu nerisina minorīgā noskaņā. Nē, joki, aspratības, dzirkstošs humors un dzelīgs sarkasms ir viena no galvenajām grāmatas vērtībām. Autore apsmaida rīdzinieku stereotipus par tiem  tur ''lauķiem'', lauki kā nekurienes vidus attēloti īpaši spilgti, tanī pat laikā apgāžot un pasmaidot par jau no ''Straumēnu'' laikiem latviešu literatūrā kultivēto priekšstatu p

60. Pauls Bankovskis "'18"

Attēls
Romāns stāsta vienlaikus par kādu jaunu vīrieti, kurš sākotnēji ir apjucis 1917. gada notikumu virpulī, bet vēlāk kļūst par aktīvu Latvijas neatkarības atbalstītāju. Un mūsdienu vīrieti, kurš pārraksta šī vīrieša dienasgrāmatu, kā arī atrod savās lauku mājās veclaicīgu mēteli, kura kabatā atrodas fotoaparāts ar dīvainām fotogrāfijām - apkārtne no dīvainiem un šķietami neiespējamiem rakursiem, it kā fotogrāfiju autors būtu gars. Ja romāna sākums- fotogrāfiju atrašana- ir gana intriģējošs, tad tālākais liek drusku vilties.  Tāda sajūta, ka romānā attēlotie notikumi autoram bijuši vajadzīgi tikai tāpēc, lai viņš varētu izklāstīt savas filozofiskās pārdomas par laiku, pagātnes un tagadnes attiecībām, varu, dzimtas saknēm, patriotismu utt.  Šīm pārdomām faktiski tiek veltīta visa grāmata, kamēr tiešie notikumi tiek pavirši pārstāstīti. Arī autora vēlme atstāt savus varoņus kā anonīmus, nezināmus x lielajā pasaules vēstures ratā, traucē lasītājam emocionāli identificēties ar viņiem. Tāpat

59. Linda Nemiera Kaķis otrpus ceļam

Attēls
Pagaidām pēdējā kaķu sērijas grāmata, kas, jāsaka, nekādus sevišķos pārsteigumus nesagādāja. To, ka Leonīdai galu galā būs romāns ar Rego Zvēru, man tapa skaidrs jau pirmās grāmatas beigās. Arī detetektīvintrigas atrisinājums nebija nekas pārsteidzošs.Pat tas, ka Leonīda nespēs savienotas savas dzīves šķautnes un Viktorija viņu atlaidīs jau bija paredzams. Tāpat autores stils - izmantot dažādus latviešu valodas frazeoloģismus ironiskā kontekstā - joprojām ir saglabāts, varbūt vienīgi ir vēl pamanāmāks. Kā zināmu nodevu laikmeta vēsmām var uzskatīt nedaudz erotiskos Rego un Leonīdas pirmā seksa aprakstu, kurā nav nekā īpaši oriģināla un neparasta. Arī attiecību turpinājums solās būt visai paredzams. Kā krāšņāko romāna epizodi var minēt Leonīdas sarīkotās dzimšanas dienas svinības un to izgāšanās. Smieklīgi, ņemot vērā,ka es arī šobrīd sāku nodarboties ar pasākumu rīkošanu, tas būtu brīdinājums, vai kā? Kopumā šis darbs nav sliktāks par pārējiem kaķu sērijas darbiem, autore beidzot ir

58.Monika Zīle Dullā dzeguze

Attēls
Autore, ko līdz šim zināju tikai vārda pēc, bet pēc intervijas ar rakstnieci Latvijas Radio 1 raidījumā ''Monopols" nolēmu arī paņemt palasīt kādu darbu. Mani pamatā uzrunāja grāmatas vāks un nosaukums. Sākotnēji nosaukuma izvēle nav īsti skaidra, vēlāk atklājas, kas tad ir dullā dzeguze, bet tanī pat laikā rodas sajūta, ka grāmatu tikpat labi varēja nosaukt arī citādi. Romāns ir savdabīgs detektīva, sieviešu romāna, dzimtas romāna krustojums. Grāmatā iemiesota tēze par to,ka visi esam savā starpā saistīti, jo visi romāna varoņi, kuriem šķietami pirmajā brīdī nav nekā kopīga, izrādās savstarpēji saistīti. Autore detalizēti, brīžiem varbūt pat pārāk detalizēti, izstāsta katra tēla iepriekšējo dzīves gājumu, kas lieliski parāda viņu rīcības motivāciju, sniedz romānam psiholoģisku dziļumu, vienlaikus mazliet apgrūtinot lasītāju,kuram visi stāsti sajaucas vienā ķīselī. Kā jau vairumam latviešu autoru darbu gribētos mazliet izvērstākas beigas, it kā jau visu var saprast un